Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
aptrenkt
aptrenkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Trencot panākt, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt); aptriekt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Trenkt apkārt.
Avoti: LLVV