aptraukt
aptraukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aptraucu | aptraucam | aptraucu | aptraucām | aptraukšu | aptrauksim |
| 2. pers. | aptrauc | aptraucat | aptrauci | aptraucāt | aptrauksi | aptrauksiet, aptrauksit |
| 3. pers. | aptrauc | aptrauca | aptrauks | |||
Pavēles izteiksme: aptrauc (vsk. 2. pers.), aptrauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aptraucot (tag.), aptraukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aptrauktu
Vajadzības izteiksme: jāaptrauc
1.Noraut, nokratīt, nobirdināt (parasti daudzus vai visus augļus, lapas).
2.apvidvārds Apvilkt, pārvilkt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tagad otrā pusē valda aptrauksi sekta.
- Galīga aptraukuši.