ieklājs
ieklājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ieklājs | ieklāji |
| Ģen. | ieklāja | ieklāju |
| Dat. | ieklājam | ieklājiem |
| Akuz. | ieklāju | ieklājus |
| Lok. | ieklājā | ieklājos |
1.Tas, kas ir ieklāts (1) (kur).
1.1.apvidvārds Apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai).
2.apvidvārds Odere, padrēbe.
Avoti: LLVV, LV93
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Trešo reizi aizbraucu, uztaisu zaru slēpni pa jaunu, ieklāju plēvi un guļu.
- 1985. gadā pabeidza baznīcas remontu — ieklāja jaunu grīdu un nomainīja sakristejas jumta klājumu.
- Šajās dienās otro sliežu ceļu dzelzceļa posmā Skrīveri—Krustpils ieklāja pieturas “ Muldakmens” tuvumā.
- Mīklu ieklāju kēksu cepamās veidnes iedobītēs.
- Uz brauktuves divās kārtās ieklāja šķembu un emulsiju segumu.