saburbēt
saburbēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saburbu | saburbam | saburbēju | saburbējām | saburbēšu | saburbēsim |
| 2. pers. | saburbi | saburbat | saburbēji | saburbējāt | saburbēsi | saburbēsiet, saburbēsit |
| 3. pers. | saburb | saburbēja | saburbēs | |||
Pavēles izteiksme: saburbi (vsk. 2. pers.), saburbiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saburbot (tag.), saburbēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saburbētu
Vajadzības izteiksme: jāsaburb
1.Kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, arī porainam; arī satrunēt.
2.Satūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām, ādu).
3.apvidvārds Sarūgt, sasmakt.
Avoti: LLVV, ME