saburnīt
saburnīt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saburnu | saburnām | saburnīju | saburnījām | saburnīšu | saburnīsim |
| 2. pers. | saburni | saburnāt | saburnīji | saburnījāt | saburnīsi | saburnīsiet, saburnīsit |
| 3. pers. | saburna | saburnīja | saburnīs | |||
Pavēles izteiksme: saburni (vsk. 2. pers.), saburniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saburnot (tag.), saburnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saburnītu
Vajadzības izteiksme: jāsaburna
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vendula gorījās gar spoguli, Irēna gludināja ar rokām saburnītos svārkus, Zija stāvēja mierīgi, acis nolaidusi, neteikdama ne pušplēsta vārda.