saburzīt
saburzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saburzu | saburzām | saburzīju | saburzījām | saburzīšu | saburzīsim |
| 2. pers. | saburzi | saburzāt | saburzīji | saburzījāt | saburzīsi | saburzīsiet, saburzīsit |
| 3. pers. | saburza | saburzīja | saburzīs | |||
Pavēles izteiksme: saburzi (vsk. 2. pers.), saburziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saburzot (tag.), saburzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saburzītu
Vajadzības izteiksme: jāsaburza
1.Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
1.1.Burzot sabojāt, parasti pilnīgi.
1.2.Pieļaut, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, negluds.
1.3.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Būt tērptam negludā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet mēs tur sēdējām saburzīti, pilošiem aliem un salčāgiem rokās.
- Pat bumbiņas formā saburzīts papīrs var kļūt par kaķa mīļāko rotaļlietu.
- Rezultāts – pilnīgi sausa, mīksta un daudz mazāk saburzīta veļa.
- Tagad, pavasarī, zāliens pēc ziemas miega mostas gluži saburzīts.
- Madara izvilka no kabatas saburzītu salveti un skaļi nošņauca tajā degunu.