saburtot
saburtot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saburtoju | saburtojam | saburtoju | saburtojām | saburtošu | saburtosim |
| 2. pers. | saburto | saburtojat | saburtoji | saburtojāt | saburtosi | saburtosiet, saburtosit |
| 3. pers. | saburto | saburtoja | saburtos | |||
Pavēles izteiksme: saburto (vsk. 2. pers.), saburtojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saburtojot (tag.), saburtošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saburtotu
Vajadzības izteiksme: jāsaburto
1.Salasīt, izlasīt par zilbēm, atsevišķi nosaucot katru burtu.
2.Lēni, ar grūtībām salasīt, izlasīt; izburtot.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pacēlis galvu, Tobiass saburtoja kafejnīcas nosaukumu: CAFÉ DE ORIENTE.
- Abām pārējām latviešu uzraksti bija tik sīki uz mazas uzlīmītes, ka grūti saburtot.
- Bukletā varēja saburtot bāra nosaukumu “ Apollons”.
- Diakritiskā sapnī kāds bija saburtojis viņa īsto vārdu,
- Es burtoju mammas vēstuli un neko nesaburtoju.