saburznīt
saburznīt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saburznu | saburznām | saburznīju | saburznījām | saburznīšu | saburznīsim |
| 2. pers. | saburzni | saburznāt | saburznīji | saburznījāt | saburznīsi | saburznīsiet, saburznīsit |
| 3. pers. | saburzna | saburznīja | saburznīs | |||
Pavēles izteiksme: saburzni (vsk. 2. pers.), saburzniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saburznot (tag.), saburznīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saburznītu
Vajadzības izteiksme: jāsaburzna
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Objekts BMW R1200RT Aiz līkuma kur stiprinas duga mazliet saburznīta..
- Svētdiena,bet mēs kaut bišku saburznīti bet gatavojamies ekskursijai.
- Tā vietā es viņam parādu saburznītu algas lapiņu, kura man somā bija iemaldījusies, kā pierādījumu.
- Drēbes bez putekļiem, bez saburznītām piedurknēm - tādas tās palīdz uzturēt kārtīgi un plaši drēbju skapji ar pakaramajiem.