saburbt
saburbt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saburbstu | saburbstam | saburbu | saburbām | saburbšu | saburbsim |
| 2. pers. | saburbsti | saburbstat | saburbi | saburbāt | saburbsi | saburbsiet, saburbsit |
| 3. pers. | saburbst | saburba | saburbs | |||
Pavēles izteiksme: saburbsti (vsk. 2. pers.), saburbstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saburbstot (tag.), saburbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saburbtu
Vajadzības izteiksme: jāsaburbst
1.Saburbēt1.
2.Saburbēt2.
3.apvidvārds Sarūgt, sasmakt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ieejot iekšā, viņa pielika roku pie sienas, šķita, ka tā iegrims virsmā, kas jau bija saburbusi.
- Nu tad plastmasenes paliks savās vietās, varbūt saturēs saburbušo koķeni kopā!
- Tiks pārkrāsotas arī pīlāru līstes, jo bija saburbušas + visas radiatora restes, lai iegūtu svaiga auto paskatu.
- Pat, ja plastmasas durvis, logi ir pagaidu variants, labāk vajadzēja atstāt iepriekšējos saburbušos, bet, ja tie bija nelietojami, vajadzēja tos vispirms nomainīt, lai nav jāpiedzīvo tāds kauns!
- 1926. gada 17. augustā " Krievijas Cīņā" Stučka rezignēti atzīmē: " Mēs esam pietiekoši ilgi slimojuši ar ilūzijām, ka Latvijas demokrātija pati no sevis saburbusi un rītā Latvijā būs no jauna padomju vara.