saburbēt
saburbēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, arī porainam; arī satrunēt.
2.Satūkt, arī pārklāties ar izsitumiem (piemēram, par seju, tās daļām, ādu).
3.apvidvārds Sarūgt, sasmakt.
Avoti: LLVV, ME