apsalt
apsalt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsalstu | apsalstam | apsalu | apsalām | apsalšu | apsalsim |
| 2. pers. | apsalsti | apsalstat | apsali | apsalāt | apsalsi | apsalsiet, apsalsit |
| 3. pers. | apsalst | apsala | apsals | |||
Pavēles izteiksme: apsalsti (vsk. 2. pers.), apsalstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsalstot (tag.), apsalšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsaltu
Vajadzības izteiksme: jāapsalst
1.Salā tikt mazliet bojātam.
2.Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem); nosalt.
3.Pārklāties ar sarmu vai plānu ledus kārtu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daži gan apsala, bet drosmīgi cīnās un dod jaunas lapiņas.
- Salnās visai spēcīgi apsala smaržīgās lilijas, nesmaržīgās nav cietušas."
- Domāju, ka apsala, līdz ar to daudz nekā nebūs.
- Kucēnam sērsnā ir nedaudz apsalušas ķepas, bet tas ātri vien pāriešot.
- Arī plūmēm te nepatīk, un vasaras avenes ziemā apsala.