piestiept
piestiept 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piestiepju | piestiepjam | piestiepu | piestiepām | piestiepšu | piestiepsim |
| 2. pers. | piestiep | piestiepjat | piestiepi | piestiepāt | piestiepsi | piestiepsiet, piestiepsit |
| 3. pers. | piestiepj | piestiepa | piestieps | |||
Pavēles izteiksme: piestiep (vsk. 2. pers.), piestiepiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piestiepjot (tag.), piestiepšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piestieptu
Vajadzības izteiksme: jāpiestiepj
1.Izstiepjot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
2.Ar pūlēm pienest2; ar pūlēm pienest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apskatījās un, vārdus piestiepdams, pielocīdams, gausi turpināja.
- Rūkdams es nūju piestiepu pie loga.
- Ar to es negribu teikt, ka Viktors apdarināja logus ar smagiem samta aizkariem un piestiepa pilnu māju ar kristāla traukiem, labi, tik traki nebija, bet viņš pastāvīgi vilka uz mājam neskaitāmus bezgaumīgus krāmus, apkraudams ar tiem visas skapjaugšas, pieblīvēdams plauktus un aizdurves, un regulāri piemēsloja izlietni.
- BET arī tuvu godalga pleķiem piestiepa ,
- bet citādi jau tur viss piestiepts tik pilns ar paiku , ka viņam grūti savu resno dibenu migā ieriktēt D nākamais dzīvnieks gan man nebūs kāmis , to es točna zinu