piestīgot
piestīgot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piestīgoju | piestīgojam | piestīgoju | piestīgojām | piestīgošu | piestīgosim |
| 2. pers. | piestīgo | piestīgojat | piestīgoji | piestīgojāt | piestīgosi | piestīgosiet, piestīgosit |
| 3. pers. | piestīgo | piestīgoja | piestīgos | |||
Pavēles izteiksme: piestīgo (vsk. 2. pers.), piestīgojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piestīgojot (tag.), piestīgošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piestīgotu
Vajadzības izteiksme: jāpiestīgo
Stīgojot izplatīties (kur) lielākā daudzumā (par augiem, to daļām); stīgojot pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas bija neliela auguma, vēl pajauns vīrs asins dzīsliņu piestīgotiem acu baltumiem.
- Viņas nervi piestīgo visu māju
- Valstība, kura ir visādām saknēm un saknītēm piesakņota, stīgām un stīdziņām piestīgota.