pietīt
pietīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pietinu | pietinam | pietinu | pietinām | pietīšu | pietīsim |
| 2. pers. | pietin | pietinat | pietini | pietināt | pietīsi | pietīsiet, pietīsit |
| 3. pers. | pietin | pietina | pietīs | |||
Pavēles izteiksme: pietin (vsk. 2. pers.), pietiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pietinot (tag.), pietīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pietītu
Vajadzības izteiksme: jāpietin
1.Tinot piespiest, pielikt (pie kā, kam klāt); tinot piesaistīt.
2.Satīt (piemēram, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
2.1.Tinot (piemēram, dziju), piepildīt (ar to, parasti spoli).
3.Aptīt, satīt papildus.
4.Tinot (piemēram, atritināto dziju), pabeigt veidot (kamolu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad to pietin cieši klāt, lai lapas abas malas savienojas.
- Apkopj tomātus un gurķus, tos piesien vai pietin pie balstiem.
- Filejas gabalus var aptīt ar diegu, timiāna zariņus pietinot klāt gaļai.
- ar izolācijas lenti pietīt plānu dēļa galu pēdai?
- Kad paaugos, bērnunama māte man parādīja lapiņu, kas bija man pietīta klāt.