bronzēt
Lietojuma biežums :
bronzēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pārklāt (priekšmetu) ar bronzas kārtu.
2.novecojis; joma: poligrāfija Apputināt iepriekš pagatavotu iespieddarbu ar smalku, spīdīgu pulveri no vara, cinka un alumīnija maisījuma.
Avoti: LLVV, GV
Korpusa piemēri