norūsēt
Lietojuma biežums :
norūsēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
norūsēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Pārklāties ar rūsu.
1.1.pārnestā nozīmē Pārklājoties ar netīrumu kārtu, kļūt necaurredzamam, nespodram.
2.apvidvārds Iespīdēties, noplaiksnīt (par zibeni).
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri