norušināt
norušināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | norušinu | norušinām | norušināju | norušinājām | norušināšu | norušināsim |
| 2. pers. | norušini | norušināt | norušināji | norušinājāt | norušināsi | norušināsiet, norušināsit |
| 3. pers. | norušina | norušināja | norušinās | |||
Pavēles izteiksme: norušini (vsk. 2. pers.), norušiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: norušinot (tag.), norušināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: norušinātu
Vajadzības izteiksme: jānorušina
1.Rušinot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
2.Rušinot pārmeklēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā ir izstrādāta sistēma — sākumā norušināt vecāku, tad mazākā, tad vecākā brāļa, tad otrā vīra un visbeidzot pirmā vīra Imantiņa kapavietu.
- Tāpēc tā zemes garoziņa uzmanīgi ar grābekli jānorušina.
- Pirms tam tos cepa krāsns pelnos, sarausa grozā, kārtīgi nokratīja un tad norušināja mizu.
- [..] Kurvis pēc kurvja gāja uz čupu, un vakarā jau stāvēja norušinātā laukā vesela kaudze kartupeļu .
- Pavasarī tad laicīgi varētu norušināt.