nokarināt
nokarināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokarinu | nokarinām | nokarināju | nokarinājām | nokarināšu | nokarināsim |
| 2. pers. | nokarini | nokarināt | nokarināji | nokarinājāt | nokarināsi | nokarināsiet, nokarināsit |
| 3. pers. | nokarina | nokarināja | nokarinās | |||
Pavēles izteiksme: nokarini (vsk. 2. pers.), nokariniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokarinot (tag.), nokarināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokarinātu
Vajadzības izteiksme: jānokarina
1.Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mūžīgā nelaime - ienāk koridorā, siena ir nokarināta pilna ar mēteļiem,
- Uz tirgusgalda, kājas nokarinājis, sēdēja čigāns un švirpstināja mutes ermoņikas.
- Kad viņš jostu atkal nokarināja, kaklasaites gals aizsniedza pirmā stāva vidu.
- Istabas dibensiena bija nokarināta ar aizstiklotām fotogrāfijām brūnos, lakotos plānu līstīšu rāmjos.
- Pulkvedis izrādīja pilsētas skaistākās vietas – ūdenskritumus vai, piemēram, mazu mazītiņu baznīciņu, kuras sienas no vienas vietas nokarinātas ar invalīdu kruķiem.