aizvilkt
Lietojuma biežums :
aizvilkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Velkot attālināt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Vilkt prom.
1.2.Velkot nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
1.4.Velkot aizvest (par transportlīdzekli).
3.Velkot (piemēram, auklu), aizdarīt (ko).
3.1.Savilkt (piemēram, mezglu, rāvējslēdzēju).
3.2.Pavirši aizšūt.
4.parasti formā: trešā persona Pārklāt, piepildīt (ar sniegu, ledu u. tml.) — par vēju, puteni u. tml.
4.1.nepabeigtas darbības nozīme Vilkt ciet.
4.2.Aizsalt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri