aizvilināt
aizvilināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizvilinu | aizvilinām | aizvilināju | aizvilinājām | aizvilināšu | aizvilināsim |
| 2. pers. | aizvilini | aizvilināt | aizvilināji | aizvilinājāt | aizvilināsi | aizvilināsiet, aizvilināsit |
| 3. pers. | aizvilina | aizvilināja | aizvilinās | |||
Pavēles izteiksme: aizvilini (vsk. 2. pers.), aizviliniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizvilinot (tag.), aizvilināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizvilinātu
Vajadzības izteiksme: jāaizvilina
1.Vilinot attālināt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Vilināt prom; vilinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
1.2.Vilinot panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lapsa Alise un runcis Bazilio Buratino arī aizvilināja uz Muļķu zemi.
- Jau taksometrā sāku uzmākties, lai tikai aizvilinātu līdz savām mājām.
- Taču nemēģini viņu " aizvilināt" uz turieni ar izdomātiem ieganstiem.
- Ņemot to vērā, būs mēģinājumi aizvilināt cilvēkus no SC.
- 20% gadījumu viņu aizvilinās cita " izsalkusi" dāmīte.