aizvilt
aizvilt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizviļu | aizviļam | aizvīlu | aizvīlām | aizvilšu | aizvilsim |
| 2. pers. | aizvil | aizviļat | aizvīli | aizvīlāt | aizvilsi | aizvilsiet, aizvilsit |
| 3. pers. | aizviļ | aizvīla | aizvils | |||
Pavēles izteiksme: aizvil (vsk. 2. pers.), aizviliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizviļot (tag.), aizvilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizviltu
Vajadzības izteiksme: jāaizviļ
Aizmānīt, aizvilināt.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Banderass aizvīla Henriku tikai pavadīt, Migle izlūdzās, lai Banderass viņu kaut kur aizved.
- Mēs esam tālāk aizviltas no dabas.
- Pati Rajecka, raidījumā Rampas ugunis komentējot to, vai sieviete var aizvilt citas sievietes vīru, gan šādu iespējamību noraidīja.
- Juta izdevumam " Kas Jauns" atklāj, ka Juris " grib mani aizvilt prom no Latvijas", bet par to runāt esot pāragri.
- Antrai pārmeta, ka viņa Intaru ir aizvīlusi no sievas, bet viņa pati tam nepiekrīt un saka – es neesmu vainīga, viņš pats atnāca!