aizviļņoties
aizviļņoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizviļņojos | aizviļņojamies | aizviļņojos | aizviļņojāmies | aizviļņošos | aizviļņosimies |
| 2. pers. | aizviļņojies | aizviļņojaties | aizviļņojies | aizviļņojāties | aizviļņosies | aizviļņosieties, aizviļņosities |
| 3. pers. | aizviļņojas | aizviļņojās | aizviļņosies | |||
Pavēles izteiksme: aizviļņojies (vsk. 2. pers.), aizviļņojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizviļņojoties (tag.), aizviļņošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizviļņotos
Vajadzības izteiksme: jāaizviļņojas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc tam to pārmāc drausmīgs, visaptverošs un, liekas, tikpat mūžīgs dūmeklis, kas retu reizi aizviļņojas garām ar salda smaržzāļu aromāta caurumiem.
- Tušs, ar elkoņiem atbalstījies uz Sarkanā tiltiņa margām, pārliecās tālāk pāri, nospļāvās un brīdi vēroja, kā no spļāviena uz visām pusēm aizviļņojas sīki aplīši.
- Draudzīgais metro no dažādām Prāgas malām ik pa laikam izsviež sarkanbaltsarkanu vilni tieši Sazkas pils priekšā , un tas tūdaļ aizviļņojas uz priekšējām pozīcijām pie biļešu kasēm , jo arī
- Jau aizviļņojušies 15 ziedu viļņi, kuri veidoti ar lielu dvēseles un roku siltumu.
- Dzidrās zvanu skaņas, kas aizviļņojās pāri koku galotnēm mākoņaini zilajās debesīs, bija savilņojošs baudījums sirdij un dvēselei.