aizviļņot
aizviļņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizviļņoju | aizviļņojam | aizviļņoju | aizviļņojām | aizviļņošu | aizviļņosim |
| 2. pers. | aizviļņo | aizviļņojat | aizviļņoji | aizviļņojāt | aizviļņosi | aizviļņosiet, aizviļņosit |
| 3. pers. | aizviļņo | aizviļņoja | aizviļņos | |||
Pavēles izteiksme: aizviļņo (vsk. 2. pers.), aizviļņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizviļņojot (tag.), aizviļņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizviļņotu
Vajadzības izteiksme: jāaizviļņo
1.Viļņojot aizplūst (par upi, straumi u. tml.).
1.1.Par skaņām.
1.2.Attālināties ar viļņveida kustībām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mierīgā laikā un klusos vakaros zvanīšana aizviļņoja pa visu pagastu.
- — dobja skaņa aizviļņoja pāri pilsētai.
- Smalkas, skanīgas balsis līgani cēlās gaisā, pāršalca pakalnus un aizviļņoja tālāk, patīkami skardamas rūķu ausis.
- Sekoju līdzi arī Intara Busuļa panākumiem Krievijas TV šovā “ Golos”, bet par “ Jauno vilni” prieks, ka tas “ aizviļņojis”.
- Pēc 1906. gada, kas bija aizviļņojis no viena jauna sākuma uz nākamo, dzēšot kārtējo neizdošanos ar vēl spožāku ieceri, 1907. gadā Avotu ielas komūna turpināja pastāvēt arvien lielāku ikdienas grūtību ēnā.