klupt
Lietojuma biežums :
klupt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) — par cilvēkiem.
Stabili vārdu savienojumiKlupdams krizdams.
1.1.Par dzīvniekiem.
2.Strauji virzīties (kur zemāk), strauji liekties (uz priekšu).
2.1.Strauji virzīties uz priekšu un tvert.
3.sarunvaloda Uzbrūkot strauji tuvoties, virzīties klāt.
3.1.Par dzīvniekiem.
Stabili vārdu savienojumiKlupt krāgā; lēkt krāgā; mesties krāgā. Uz deguna krizdams; uz deguna klupdams.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri