piešķīst
Lietojuma biežums :
piešķīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Šķīstot (parasti kā sīka kopumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to); šķīstot (parasti ka sīka kopumam), tikt piepildītam (ar to).
1.1.Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) — piemēram, par grīdu.
1.2.Kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) — par telpu, apkārtni, vidi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri