piešķūrēt
piešķūrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piešķūrēju | piešķūrējam | piešķūrēju | piešķūrējām | piešķūrēšu | piešķūrēsim |
| 2. pers. | piešķūrē | piešķūrējat | piešķūrēji | piešķūrējāt | piešķūrēsi | piešķūrēsiet, piešķūrēsit |
| 3. pers. | piešķūrē | piešķūrēja | piešķūrēs | |||
Pavēles izteiksme: piešķūrē (vsk. 2. pers.), piešķūrējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piešķūrējot (tag.), piešķūrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piešķūrētu
Vajadzības izteiksme: jāpiešķūrē
1.Šķūrējot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
2.Šķūrējot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, grāvi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš stāsta, ka šāda autovadītāja rīcība ir nodrošinājusi darbu pārējiem, proti, kādam būšot jākaisa sāls no piešķūrētajām pieturām, bet citiem tās būs jāpārkrāso.
- nemaz vairs nav jautri , ka Ogresgals jau piešķūrēts pie Mālkalnes
- Caur kādu privātmājas teritoriju izrakta tranšeja, citam pagalms piešķūrēts ar zemi.
- Izdomāja ka viņam korķī uz kreiso no Briāna uz Valdemāra nafig nav jāstāv un no labās puses piešķūrēja visiem priekšā, bez maz ieliekot auto sānos, kas bija aiz manis, jo tas gluži bez ierunām viņu laist negribēja vis.
- Ar lāpstām to lielumu no mašīnas apkārtnes katrs novāc pats – piemēram, piešķūrējot priekšā kaimiņa mašīnai.