piešķīst
piešķīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piešķīstu | piešķīstam | piešķīdu | piešķīdām | piešķīdīšu | piešķīdīsim |
| 2. pers. | piešķīsti | piešķīstat | piešķīdi | piešķīdāt | piešķīdīsi | piešķīdīsiet, piešķīdīsit |
| 3. pers. | piešķīst | piešķīda | piešķīdīs | |||
Pavēles izteiksme: piešķīsti (vsk. 2. pers.), piešķīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piešķīstot (tag.), piešķīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piešķīstu
Vajadzības izteiksme: jāpiešķīst
1.Šķīstot (parasti kā sīka kopumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to); šķīstot (parasti ka sīka kopumam), tikt piepildītam (ar to).
1.1.Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) – piemēram, par grīdu.
1.2.Kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) – par telpu, apkārtni, vidi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kajīte piešķīda dūmiem, lode rikošetā nospindzēja pret griestiem, un sadragātā atslēga nokrita uz grīdas.
- Dvēsele piešķīda miasmiem un puva.
- Ka visapkārt piešķīst zvaigznes.
- Raganas noliecās vaigiem pie zemes , Piešķīda kambarā atkal sēra uguns ,
- Stikla virsma piešķīda ar caurspīdīgiem aplīšiem , kā pēkšņi uzziedējusi saulespuķe