neiztrūkstošs

neiztrūkstošs darbības vārds; formā: noliegums, lokāmais darāmās kārtas tagadnes divdabis (-ošs, -oša)

Locīšana

neiztrūkstoši apstākļa vārds

Tāds, kas noteikti, obligāti ir (piemēram, kur klāt), notiek.

PiemēriPēdējo gadu laikā mūsmājās neiztrūkstošs gardums ir manas mammas gatavotas riekstu maizītes.

Avoti: LLVV, T

Korpusa piemēri:šeit