iztrūkt2
iztrūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztrūkstu | iztrūkstam | iztrūku | iztrūkām | iztrūkšu | iztrūksim |
| 2. pers. | iztrūksti | iztrūkstat | iztrūki | iztrūkāt | iztrūksi | iztrūksiet, iztrūksit |
| 3. pers. | iztrūkst | iztrūka | iztrūks | |||
Pavēles izteiksme: iztrūksti (vsk. 2. pers.), iztrūkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztrūkstot (tag.), iztrūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztrūktu
Vajadzības izteiksme: jāiztrūkst
1.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Pietrūkt.
PiemēriLaikam dziļas domas manā mākslā iztrūkst, tāpēc ka es mākslu ārkārtīgi nopietni neuztveru.
- Laikam dziļas domas manā mākslā iztrūkst, tāpēc ka es mākslu ārkārtīgi nopietni neuztveru.
- Iztrūkst tikai kartona klade tumši sarkanā – ķiršu sarkanā, brūkleņu sarkanā, biešu sarkanā krāsā ar izplēstu baltu strēmeli uz vāka, viņa pirmā dienasgrāmata – tā palika Rīgā.
- Un ne tikai lielās, gaišās acis bija skaistas; viņas seja bija veidota smalkos pantos, kas ļoti kontrastēja ar iztrūkstošajiem zobiem un neprāta auru, kas ap viņu virmoja.
2.nevēlams Nebūt, neierasties (tur, kur vajag būt).
PiemēriPar todien iztrūkstošo Annu nāca zināms, ka viņa veiksmīgi pārdevusi dārzā izaudzētās ogas, tikusi pie kāda, šobrīd pieciešama lata un aizbraukusi uz Rīgu noņemt bezlaulības vainagu.
- Par todien iztrūkstošo Annu nāca zināms, ka viņa veiksmīgi pārdevusi dārzā izaudzētās ogas, tikusi pie kāda, šobrīd pieciešama lata un aizbraukusi uz Rīgu noņemt bezlaulības vainagu.
- Bet viņš nāca un nāca katru dienu uz savu mīļo darbu, nāca novārdzis, salīcis, iekritušu pelēki-dzeltēnu seju, slimu sirdi un neiztrūka nevienu dienu.
- Nepaspēja viņš izstiept roku, kad ar troksni atbrauca vaļā durvis — ieradās iztrūkstošie pasažieri.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit