Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
iztrūkt2
iztrūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Pietrūkt.
2.nevēlams Nebūt, neierasties (tur, kur vajag būt).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri