iztrūcināt
iztrūcināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztrūcinu | iztrūcinām | iztrūcināju | iztrūcinājām | iztrūcināšu | iztrūcināsim |
| 2. pers. | iztrūcini | iztrūcināt | iztrūcināji | iztrūcinājāt | iztrūcināsi | iztrūcināsiet, iztrūcināsit |
| 3. pers. | iztrūcina | iztrūcināja | iztrūcinās | |||
Pavēles izteiksme: iztrūcini (vsk. 2. pers.), iztrūciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztrūcinot (tag.), iztrūcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztrūcinātu
Vajadzības izteiksme: jāiztrūcina
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ārija iztrūcināta nomet šujamo pie malas: " Domas, bērniņ?
- Viņš atpogāja mēteli un tad, kā patīkami iztrūcināts, sāka klausīties.
- – iztrūcinātā balstiņa atkārtoja un piepeši iespiedzās: – Ai!
- Tur jau stāvēja visa mana ģimene ar sagulētiem matiem un iztrūcinātām sejām.
- Mana parādīšanās viņu iztrūcināja, tomēr nekādus jautājumus viņš neuzdeva.