iztrūkt1
iztrūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztrūkstu | iztrūkstam | iztrūku | iztrūkām | iztrūkšu | iztrūksim |
| 2. pers. | iztrūksti | iztrūkstat | iztrūki | iztrūkāt | iztrūksi | iztrūksiet, iztrūksit |
| 3. pers. | iztrūkst | iztrūka | iztrūks | |||
Pavēles izteiksme: iztrūksti (vsk. 2. pers.), iztrūkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztrūkstot (tag.), iztrūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztrūktu
Vajadzības izteiksme: jāiztrūkst
Notrūkt (parasti par pogu).
PiemēriMuļķīga gaišzila flaneļa pidžama ar iztrūkušām pogām un izdilušiem pogcaurumiem, čības iemauktas plikās kājās, bet zem tām gurkst sniegs.
- Muļķīga gaišzila flaneļa pidžama ar iztrūkušām pogām un izdilušiem pogcaurumiem, čības iemauktas plikās kājās, bet zem tām gurkst sniegs.
- Henriks pielaboja, ja laivai iztrūka skrūvīte.
- To redz uz salāpītā jumta, izkritušos vārtos, nobradātās čībās, kas kailās kājās uzmauktas, un salāpītajā jakā, kam pogas iztrūkušas un kabata atirusi.
- Iztrūkst pēdējā poga, jau sen izklīduši gan suņi, gan plaukšķinātāji.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit