iztrūkties
Lietojuma biežums :
iztrūkties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam; arī izbīties.
2.Pēkšņi tiekot iztraucētam, sabiedētam, strauji piecelties; uztrūkties.
2.1.Pēkšņi tiekot iztraucētam, izbiedētam, strauji pārtraukt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri