iztrūkties
iztrūkties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztrūkstos | iztrūkstamies | iztrūkos | iztrūkāmies | iztrūkšos | iztrūksimies |
| 2. pers. | iztrūksties | iztrūkstaties | iztrūkies | iztrūkāties | iztrūksies | iztrūksieties, iztrūksities |
| 3. pers. | iztrūkstas | iztrūkās | iztrūksies | |||
Pavēles izteiksme: iztrūksties (vsk. 2. pers.), iztrūkstieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztrūkstoties (tag.), iztrūkšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztrūktos
Vajadzības izteiksme: jāiztrūkstas
1.Pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam; arī izbīties.
2.Pēkšņi tiekot iztraucētam, sabiedētam, strauji piecelties; uztrūkties.
2.1.Pēkšņi tiekot iztraucētam, izbiedētam, strauji pārtraukt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš pats uzgrūdās virsū sivēnam, kas iztrūcies sāka nelabi kviekt.
- — Iztrūcies, bet līdz galam neatmodies, viņš pielec kājās.
- Mūsējie ar, redzams, tādi iztrūkušies, bet padoties netaisās.
- Prūts, iztrūcies no domām kā no dziļa miega, dusmīgi teica:
- Cilvēki iztrūkušies blenza uz mums – īpaši uz Dubļu Lēnu.