iztrunēt
iztrunēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztrunu | iztrunam | iztrunēju | iztrunējām | iztrunēšu | iztrunēsim |
| 2. pers. | iztruni | iztrunat | iztrunēji | iztrunējāt | iztrunēsi | iztrunēsiet, iztrunēsit |
| 3. pers. | iztrun | iztrunēja | iztrunēs | |||
Pavēles izteiksme: iztruni (vsk. 2. pers.), iztruniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztrunot (tag.), iztrunēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztrunētu
Vajadzības izteiksme: jāiztrun
Satrunēt (viscaur vai no iekšpuses).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Drēgnas drazu kaudzes vidū iztrunējis galds un pēc skata ļodzīgs ķeblis.
- Piemēram, apstrādājot lielu apaļkoku ar dabiski iztrunējušu nelielu caurumu visā tā garumā, vienā galā caurumu jāiztīra, vajadzības gadījumā jāpaplašina līdz tādam izmēram, lai tajā varētu sākt kurināt uguni.
- Par daudz iztrunējusi.
- Līdzīgi kā arī trupe bojā koku - no ārpuses izskatās vesels, bet vidus jau iztrunējis."
- vai tas ir lāpīt iztrunējušo valsts iekārtu vai tomēr - konkrētiem cilvēkiem domubiedriem realizēt iespēju dzīvot kā viņi vēlas?