ierušināt
ierušināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ierušinu | ierušinām | ierušināju | ierušinājām | ierušināšu | ierušināsim |
| 2. pers. | ierušini | ierušināt | ierušināji | ierušinājāt | ierušināsi | ierušināsiet, ierušināsit |
| 3. pers. | ierušina | ierušināja | ierušinās | |||
Pavēles izteiksme: ierušini (vsk. 2. pers.), ierušiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ierušinot (tag.), ierušināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ierušinātu
Vajadzības izteiksme: jāierušina
Rušinot ievietot (parasti zemē), rušinot pārklāt (parasti ar zemi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vaicāta, vai tie sākumā ierušināti zemē, Sarmīte atbild noraidoši.
- Lai iegūtu skaistas kliņģerītes, dobē nemaz nav jāierušina veseli kliņģeri.
- To gumus ierušina kūdrā, laista un noliek gaišās, siltās telpās.
- Apkārt sīpoliem apkaisa pelnus un tad tos sekli ierušina zemē.
- Svaigas, nomazgātas dadžu saknes ierušina ugunskura pelnos un cep 30 minūtes.