uzotēt
uzotēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzotēju | uzotējam | uzotēju | uzotējām | uzotēšu | uzotēsim |
| 2. pers. | uzotē | uzotējat | uzotēji | uzotējāt | uzotēsi | uzotēsiet, uzotēsit |
| 3. pers. | uzotē | uzotēja | uzotēs | |||
Pavēles izteiksme: uzotē (vsk. 2. pers.), uzotējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzotējot (tag.), uzotēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzotētu
Vajadzības izteiksme: jāuzotē
Uzklāt ar otu (ko) virsū (uz kā, kam).
Avoti: LLVV