noslēpt
Lietojuma biežums :
noslēpt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar ieraudzīt, atrast.
1.1.Novietot (cilvēku) tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt.
1.2.Nolikt grūti pamanāmā vietā.
1.3.Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to).
2.Noklusēt, nepateikt, neatklāt (ziņas, faktus).
2.1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (psihisks stāvoklis) neizpaužas.
Stabili vārdu savienojumiNoslēpt (visus) galus ūdenī. Noslēpt pēdas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri