Paplašinātā meklēšana
Meklējam noslēpt.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (66):
- tumšie elfi (gnomi, rūķi) sargā pazemes alās noslēptos dārgumus un ir pazemes kalēji.
- aiztiekties (Slepus) aizlīst, aizrāpot, noslēpties aiz kaut kā.
- aizslāt Apslēpt, noslēpt, pasargāt.
- suprimēt Apspriest, noslēpt, izšķērdēt.
- nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- nomaskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko.
- mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku.
- šmukt Ātri (parasti slepus) doties prom vai noslēpties; bēgt.
- nogrūst Ātri, steigā nolikt, arī noslēpt.
- nobēgt Bēgot noslēpties (kur, aiz kā u. tml.).
- meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
- spēlēt paslēpes censties apmānīt kādu, noslēpt patiesību, nerīkoties atklāti.
- kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- kriptoskopija Gaišredzība, pēc okulistu apgalvojumiem iespēja nojaust ar t. s. sestā prāta palīdzību telpā attālinātas, noslēptas, parastai maņai nepieejamas lietas un apstākļus kā arī pagājušus notikumus.
- Aglaura Grieķu mitoloģijā - divu personāžu (mātes un meitas) vārds: 1) Atikas zemes radītā Atēnu valdnieka Kekrops sieva; 2) viņu meita, kas kopā ar māsām saņēma glabāšanā lādi ar tajā noslēptu jaundzimušo.
- Merope grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Hērakleida Kresfonta sieva, kad valdnieka radinieks Polifonts nogalināja Kresfontu un divus tā dēlus, viņai izdevās noslēpt jaunāko - arī Kresfontu, kas vēlāk nogalināja Polifontu
- kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- bāzīgs Kāds, kas mēdz noslēpt citu cilvēku mantas.
- pakaust Kašņājot noslēpt.
- zarjaženo Kaut kas noslēpts.
- nolīst Lēni, klusi, arī nemanāmi novietoties, noslēpties (kur).
- aizlīst Lienot, spraucoties garām (kam, gar ko), nokļūt (aiz kā, kam priekšā u. tml.), arī noslēpties (aiz kā).
- noslēpt (visus) galus ūdenī likvidēt, noslēpt pārkāpuma, nozieguma pēdas.
- zudināt Ļaut iet zudumā; iznīcināt, noslēpt, slēpt, zaudēt.
- uzmeklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu); sameklēt (1).
- sameklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu).
- atrast Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
- uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
- zirga kāja negatīva iezīme, ko vēlas noslēpt, bet kas tomēr atklājas.
- atrast Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu).
- nenoslēpt īlenu maisā nespēt noslēpt no citiem ko nevēlamu.
- zagašņiks No citiem noslēpta nauda vai manta.
- nobāzt Nolikt (ko kur) tā, ka grūti atrast; arī noslēpt.
- nobēdzināt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; noslēpt (1).
- noglabāt Nolikt, novietot, lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
- nogūbāt Noņemt, novākt; arī noslēpt.
- saslēpties norobežoties no visiem, noslēpties.
- zaķemņiķ Noslepkavot kādu un noslēpt līķi.
- paslēpties zem maskas noslēpt savu īsto būtību.
- uzvilkt (arī uzlikt) masku noslēpt savu īsto būtību.
- sabēdzināt Noslēpt, paslēpt (ko) lielākā daudzumā; noslēpt, paslēpt (kā lielāku daudzumu).
- kratīt Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- noslapstīt Paslēpt, noslēpt (virkni objektu).
- kavāt Paslēpt, noslēpt.
- slapstīt Paslēpt, noslēpt.
- slāpstīt Paslēpt, noslēpt.
- slēpēt Paslēpt, noslēpt.
- slepēties Paslēpties, noslēpties.
- ieglābties Patverties, noslēpties.
- nobēgt Pazust, noslēpties.
- leprekons Rūķītis veca vīra izskatā īru folklorā; dažkārt - kurpnieks, kuram ir noslēpti zelta krājumi.
- ieglabāt Rūpīgi ielikt, ievietot (kur iekšā), lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
- visi gali ūdenī saka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas.
- (visi) gali ūdenī saka, ja ir noslēptas pārkāpuma, nozieguma pēdas.
- izbāzīt Slepeni dot citām personām noslēpt.
- apslēpties Slēpjoties paiet palīst (zem kā), ielīst (kur); paslēpties, noslēpties.
- noglaust Slēpt, noslēpt.
- iekavāties Slēpties, noslēpties.
- nolīst Spraucoties cauri kam, virzoties pa ko šauru, noslēpties (kur).
- nomudīties Steidzīgi noslēpties, pazust.
- svilpsprāklītis Stērstu suga, kārklu zvirbulis, uzturas krūmājos niedrainu ūdeņu malās, gājputns, ierodas aprīļa beigās, perē maijā, ligzda ļoti noslēpta piekrastes krūmājos, pārtiek no kukaiņiem, arī sēklām, aizceļo septembrī uz Dienvideiropu.
- sameklēties Tikt atrastam (par ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
- atrasties Tikt atrastam, sameklētam (par ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); parādīties (par ko nozudušu).
- patverties Vairoties, arī bēgot (no kā), nokļūt drošā, arī aizsargātā vietā; arī noslēpties.
- patvērums Vieta, telpa, kurā var noslēpties un pasargāties (no kā); stāvoklis, apstākļu kopums, kad ir iespējams noslēpties un pasargāties (no kā).
- apslēpta manta zemē ierakta, iemūrēta vai kā citādi noslēpta vērtīga lieta, kuras īpašnieku nav iespējams noskaidrot vai arī viņš uz likumīga pamata zaudējis tiesības uz šo mantu.
noslēpt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV