nomaskēt
Lietojuma biežums :
nomaskēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Maskējot padarīt (ko) neieraugāmu.
1.1.Būt tādam, kas padara (ko) neieraugāmu.
2.Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri