uzmeklēt
Lietojuma biežums :
uzmeklēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu); sameklēt1.
1.1.Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts.
1.2.Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
1.3.Meklējot (vietu, ceļu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), iegūt iespēju izmantot (to).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri