nogrūst
Lietojuma biežums :
nogrūst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
1.1.Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
1.2.Grūžot novirzīt (nost no kā), ļaujot nokrist zemē.
2.Pagrūžot panākt, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
2.1.Neviļus, negribēti pagrūžot, būt par cēloni, pieļaut, ka nogāžas zemē (kur, uz kā u. tml.).
3.Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); grūžot atvirzīt nost, attālināt (no kā).
4.apvidvārds Grūžot (piestā), sasmalcināt; arī grūžot (piestā), atdalīt (graudiem apvalku).
5.sarunvaloda Ātri, steigā nolikt, arī noslēpt.
6.sarunvaloda Steigā, pavirši paveikt, izdarīt.
7.žargonisms Zaudēt (sportā).
8.žargonisms Zaudēt naudu (azarta spēlēs, biržā).
Stabili vārdu savienojumiNogrūst uz citu.
Avoti: LLVV, ĒiV, SLG
Korpusa piemēri