nogruntēt
nogruntēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nogruntēju | nogruntējam | nogruntēju | nogruntējām | nogruntēšu | nogruntēsim |
| 2. pers. | nogruntē | nogruntējat | nogruntēji | nogruntējāt | nogruntēsi | nogruntēsiet, nogruntēsit |
| 3. pers. | nogruntē | nogruntēja | nogruntēs | |||
Pavēles izteiksme: nogruntē (vsk. 2. pers.), nogruntējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nogruntējot (tag.), nogruntēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nogruntētu
Vajadzības izteiksme: jānogruntē
1.Gruntēt un pabeigt gruntēt.
2.apvidvārds Iekārtot (darbā, vietā).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tapa arī vēl konferences pašas iekšķīgas vajadzības apspriestas un vairāk nogruntētas.
- Podiņam nogruntē visu ārpusi, bet iekšpusē – augšējo maliņu līdz gropītei.
- Telpās notīrīts vecais krāsojums, aizšpaktelētas plaisas, nogruntētas un nokrāsotas sienas.
- Pie loga stūrī ieslieti vairāki darbi bez rāmjiem un balti nogruntēti audekli.
- Tad es lasīju Straumēnus, jau tā piefiksēju, nogruntēju tās savas jušanas Straumenos.