nogrūt
nogrūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nogrūstu | nogrūstam | nogruvu | nogruvām | nogrūšu | nogrūsim |
| 2. pers. | nogrūsti | nogrūstat | nogruvi | nogruvāt | nogrūsi | nogrūsiet, nogrūsit |
| 3. pers. | nogrūst | nogruva | nogrūs | |||
Pavēles izteiksme: nogrūsti (vsk. 2. pers.), nogrūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nogrūstot (tag.), nogrūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nogrūtu
Vajadzības izteiksme: jānogrūst
Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aculiecinieks norāda, ka nogruvusī siltumtrase nobloķējusi ceļa braucamo daļu. "
- Viņi atgriezās rančo norūpējušies, ka pēcpusdienā pār viņiem nogrūs realitāte.
- Ēkā Rīgā, Matīsa ielā 87A, nogruvusi iekšējā starpsiena.
- Cietušais ugunsdzēsējs ar saviem kolēģiem pacēlis vienu nogruvušo plāksni.
- Tāpat ziņots, ka daļā ēkas nogruva 17.septembrī.