nobrukt
nobrukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nobrūku | nobrūkam | nobruku | nobrukām | nobrukšu | nobruksim |
| 2. pers. | nobrūc | nobrūkat | nobruki | nobrukāt | nobruksi | nobruksiet, nobruksit |
| 3. pers. | nobrūk | nobruka | nobruks | |||
Pavēles izteiksme: nobrūc (vsk. 2. pers.), nobrūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nobrūkot (tag.), nobrukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nobruktu
Vajadzības izteiksme: jānobrūk
1.Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties; nogrūt.
2.sarunvaloda Noslīdēt (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
3.žargonisms Pārstāt darboties, pārstāt funkcionēt.
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vanšu tiltam Rīgā daļēji ir nobrukušas ar vienām kāpnēm saistītās konstrukcijas.
- Paskaties, bail roku durt klāt, ka kaut kas nenobrūk.
- vecu, pamestu ēku, kurai ielūzt jumts, nobrūk skurstenis.
- Tā dzīvē notiek - kaut kas nobrūk, kaut kas nāk vietā.
- Elfai pie kakla atraisīja maisu, un tas nobruka pie viņas kājām.