nobruģēt
nobruģēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nobruģēju | nobruģējam | nobruģēju | nobruģējām | nobruģēšu | nobruģēsim |
| 2. pers. | nobruģē | nobruģējat | nobruģēji | nobruģējāt | nobruģēsi | nobruģēsiet, nobruģēsit |
| 3. pers. | nobruģē | nobruģēja | nobruģēs | |||
Pavēles izteiksme: nobruģē (vsk. 2. pers.), nobruģējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nobruģējot (tag.), nobruģēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nobruģētu
Vajadzības izteiksme: jānobruģē
Bruģēt un pabeigt bruģēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sakārtosim arī ārpusi, nobruģējot celiņus," stāsta M.Jansons.
- Pārbūves darbi tika veikti arī skolas koka vējtverim, nobruģējot kāpnes.
- Lielākajai daļai zemnieku nav tādas naudas, lai nobruģētu pastaigu laukumus.
- Nobruģēts arī laukums pie mājas, kur varēs novietot automašīnas.
- Tagad pašvaldībā rasta iespēja nobruģēt celiņus, lai skolas apkārtne būtu sakārtota.