nogruvums
nogruvums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | nogruvums | nogruvumi |
| Ģen. | nogruvuma | nogruvumu |
| Dat. | nogruvumam | nogruvumiem |
| Akuz. | nogruvumu | nogruvumus |
| Lok. | nogruvumā | nogruvumos |
1.Paveikta darbība, rezultāts → nogrūt, nogruvusi vieta.
1.1.Grūstoša (parasti iežu) masa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viens no viņiem ir pakļuvis zem zemes nogruvuma un gājis bojā.
- Biržos apskatāma īpatnēja dabas parādība - karsta kritenes jeb zemes nogruvumi.
- Pjutanas apriņķī zemes nogruvumi skāruši divus ciemus, sagraujot vairākas ēkas.
- Abi “ Maxima” iegājuši septiņas līdz desmit minūtes pirms nogruvuma.
- Īsi pēc tam arī noticis pirmais nogruvums, liecināja cietusī sieviete.