izplest
izplest 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Plati pavērt (piemēram, acis); plati atvērt (piemēram, muti).
Stabili vārdu savienojumi.
1.1.Izstiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus); izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
1.2.Būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piemēram, par koku zariem).
Avoti: LLVV, TK-81#1/1091
Korpusa piemēri