izplēst
izplēst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izplēšu | izplēšam | izplēsu | izplēsām | izplēsīšu | izplēsīsim |
| 2. pers. | izplēs | izplēšat | izplēsi | izplēsāt | izplēsīsi | izplēsīsiet, izplēsīsit |
| 3. pers. | izplēš | izplēsa | izplēsīs | |||
Pavēles izteiksme: izplēs (vsk. 2. pers.), izplēsiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izplēšot (tag.), izplēsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izplēstu
Vajadzības izteiksme: jāizplēš
1.Plēšot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.sarunvaloda Iegūt ar pūlēm, arī ar varu.
2.apvidvārds Līst līdumu.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daudzi jautā, vai ir nepieciešams no petūnijām izplēst noziedējušos ziedus.
- kas ar asinīm bija jāizplēš Melnkalnei un kurus mums neizdevās izplēst.
- Viņi ar savām rokām un sviedriem to izplēsa, atjaunoja zemi.
- Telmai nebija laika pētīt un vērtēt izplēsto robu, viņa joza tālāk.
- Segām izplēstie vates kušķi nu piepildīja telpu, saceļot arī kairinošus putekļus.