piebāzt
Lietojuma biežums :
piebāzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Bāžot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
1.1.sarunvaloda Piepildīt, aizņemt (parasti telpu, telpas daļu ar priekšmetiem); ievietot (priekšmetus) lielākā daudzumā (telpā, telpas daļā).
1.2.sarunvaloda; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kas ir ļoti piepildīts, aizņemts (parasti ar cilvēkiem) — piemēram, par telpu, transportlīdzekli.
2.sarunvaloda Pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
2.1.Ļoti tuvu pievirzīt, arī piespiest (ķermeņa dalu pie ka, kam klāt).
Stabili vārdu savienojumiPiebāzt degunu.
Stabili vārdu savienojumiPiebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri