piebeigt
piebeigt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piebeidzu | piebeidzam | piebeidzu | piebeidzām | piebeigšu | piebeigsim |
| 2. pers. | piebeidz | piebeidzat | piebeidzi | piebeidzāt | piebeigsi | piebeigsiet, piebeigsit |
| 3. pers. | piebeidz | piebeidza | piebeigs | |||
Pavēles izteiksme: piebeidz (vsk. 2. pers.), piebeidziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piebeidzot (tag.), piebeigšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piebeigtu
Vajadzības izteiksme: jāpiebeidz
1.Ļoti nomocīt.
2.Nonāvēt.
3.sarunvaloda Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (trauku).
4.sarunvaloda Izlasīt (grāmatu).
Avoti: LLVV, JV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs, lai ātrāk to piebeigtu, kaisām zem pamatiem sāli.
- Vai viņi aizbēga no revolūcijas, vai arī revolūcija viņus piebeidza?
- – Kādu dāmīti no vietējā telekanāla piebeiguši, – viņš paskaidroja.
- Uzbrucēji upuri notrieca ar mašīnu, pēc tam piebeidza ar nažiem.
- Taisnību sakot, bija jau iesākta un gandrīz piebeigta nākamā.