piebāzt
piebāzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piebāžu | piebāžam | piebāzu | piebāzām | piebāzīšu | piebāzīsim |
| 2. pers. | piebāz | piebāžat | piebāzi | piebāzāt | piebāzīsi | piebāzīsiet, piebāzīsit |
| 3. pers. | piebāž | piebāza | piebāzīs | |||
Pavēles izteiksme: piebāz (vsk. 2. pers.), piebāziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piebāžot (tag.), piebāzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piebāztu
Vajadzības izteiksme: jāpiebāž
1.Bāžot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu).
1.1.sarunvaloda Piepildīt, aizņemt (parasti telpu, telpas daļu ar priekšmetiem); ievietot (priekšmetus) lielākā daudzumā (telpā, telpas daļā).
1.2.sarunvaloda; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kas ir ļoti piepildīts, aizņemts (parasti ar cilvēkiem) – piemēram, par telpu, transportlīdzekli.
2.sarunvaloda Pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
2.1.Ļoti tuvu pievirzīt, arī piespiest (ķermeņa dalu pie ka, kam klāt).
Stabili vārdu savienojumiPiebāzt degunu.
- Piebāzt degunu sarunvaloda, frazēma — ļoti tuvu pievirzīt galvu (piemēram, aplūkojot)
Stabili vārdu savienojumiPiebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu.
- Piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu sarunvaloda, idioma — samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Virtuve bija godam piebāzta, un tajā bija vēl divas durvis.
- Būdas iekšpusē uz grīdas var nolikt drānas maisu piebāztu ar salmiem.
- Mūs aizveda ne uz ēstuvju piebāztu ielu, bet konkrētu restorānu.
- Kāri raudams iekšā gaisu, piebāzu sažņaugtās saujiņas sev pie acīm.
- Durga piebāza purnu puiša kājstarpim, apostīja viņa būtību un garu.